Beidzot izdots īsts retums - igauņu vēsturnieka Jāka Pihlaka grāmata par mūsu abu valstu savstarpējiem augstākajiem apbalvojumiem. Grāmata tapusi 20 gadus! Igaunijas armija formējās jau kopš 1917. gada un uz brīdi, kad nodibinājās Latvijas valsts, viņiem jau bija labi apgādāta armija. Tieši tas ļāva igauņiem doties palīgā, kad mums klājās ļauni - uzbruka gan Sarkanā armija, gan bija jācīnas ar Landesvēru, tad Bermontu. Starp citu, K. Ulmanis divas reizes pieminēts negatīvi. 1919. gada 31. janvārī Ulmanis lūdza Igaunijas Pagaidu valdībai ļaut Igaunijas teritorijā moibilizēt latvijas pilsoņus un veidot karaspēka vienības. 18. februārī abas valdības noslēdza militāru līgumu, kas ļāva Igaunijas pakļautībā izveidot Ziemeļlatvijas brigādi un Igaunijas armijai atbrīvot Ziemeļlatviju no Sarkanās armijas. Bet pēc kara, 1920. gada martā mūsu ārlietu ministrs Z. A. Meierovics paziņoja Igaunijas valdībai, ka nevēlas šo līgumu atzīt... Pēc Meierovica nāves attiecības ar Igauniju vēl vairāk pasliktinājās un Igaunijas sūtnis I. Seljamā uzskatīja, ka pie vainas ir tieši K. Ulmanis. Grāmatā apkopotie igauņu militārie darbinieki - Latvijas Lāčplēša kara ordeņa kavalieri gandrīz visi ir beiguši labas militārās skolas, kas pavēra ceļu uz augstu militāro karjeru. Protams, vispirms bija dalība Brīvības cīņās. Pēc tam daļa no viņiem piedalījās komunistu organizētā valsts apvērsuma likvidēšanā 1924. gada decembrī. Pēc tam liela daļa 1935. gadā tika arestēti un notiesāti uz ilgiem gadiem cietumā par piedalīšanos "Brīvības cīnītāju" valsts apvērsumā. Tiesa, 1938. gada maijā tos amnestēja un pēc gada atdeva goda zīmes, bet 1940. gada jūnijā viņiem atjaunoja dienesta pakāpes. 1930. gadu otrajā pusē visi neigaunisko uzvārdu īpašnieki mainījuši uzvārdus uz igauniskiem, zaudējot arī latviskos uzvārdus. Vēl kāds dīvains vērojums: vismaz puse no šiem armijas vīriem bija divas reizes precējušies. Pēc valsts okupācijas - 1941. gada 14. jūnijā gandrīz visi arestēti un mēneša laikā sodīti ar nāvi. Ļoti skarbi, jo salīdzinot ar latviešu armijniekiem, kas apbalvoti ar Igaunijas Brīvības krustu, tik daudz nogalināto nav, turklāt dažiem pat izdevās atgriezties dzīviem no komunistu vergu nometnēm. Liela formāta, ilustrēta ar kabineta formāta skaistu fotogrāfiju reprodukcijām grāmata ir izcils pienesums mūsu kaimiņu vēstures izzināšanā.