Ļoti patika,reālas sajūtas,kā pašai ejot grūtajā ceļojumā

Otreiz noteikti nelasītu. Un, pirmo reizi nebiju pārliecināta vai vēlos lasīt līdz galam, bet izlasīju. Izlasot grāmatu mani nepārņēma tā pacilātā sajūta, kura rodas pēc lieliskas grāmatas izlasīšanas. Pirmās nodaļas gari un plaši bija par bērnību un mātes slimības gultu. Kā arī dzīvi pirms un pēc mātes nāves - kura man daudzējādā ziņā likās ļoti nosodoša. Aborts, zirga nošaušana un bezgalīgi gadījuma sakari. Sākoties beidzo takai (nepārspīlējot, gandrīz jāsaka, ka grāmatas vidū), lasītājs domātu, ka šis garais gājiens izvēlēts, lai mainītos, taču, man šāda veida maršuta gājiens neiet kopā ar alkohola dzeršanu katrā pieturvietā u.c. autorez aprakstītajiem notikumiem. Pozitīvi ir tas, ka tomēr rodas vēlme šādā takā pašam doties. Un, varbūt kādu knifiņu var aizlikt aiz auss vai apdomāt notikumus uz takas, kādi tie mēdz būt. Lai gan, jāņem vērā, ka tā tomēr ir pavisam cita zemes puse. Priecājos grāmatu nodot tālāk, jo savā grāmatu plauktā to nevēlētos.