Negaidīti interesanta grāmata! Sarakstījis Sergejs Sergeja dēls Podoļinskis, saucas "Pēdējais cēliens. Krievijas norieta un sabrukuma gados 1905-1918 pieredzētais." Izdota Austrālijā 1980. gadā. Autora dzimta nāk no Podoles puses (tagad Ukraina) šļahtičiem, tātad muižniekiem, tēvs bija ievērojams enciklopēdists, sabiedriskais un politiskais darbinieks. Tomēr agrā bērnībā viņš zaudēja vecākus, viņu nolaupīja un viņš dzīvoja pie kāda Londonas pastnieka. Kad viņu atrada, viņš dzīvoja pie vecmāmiņas grāfienes Švazel Parīzē un Krievijā. Bet par to visu autors neraksta. Podoļinskis raksta par savu pieredzēto Krievijā, kur jau 18 gadu vecumā viņš mantoja lielas muižas, sāka darboties zemstēs un sadarbojās ar enerģisko Krievijas premjerministru Stolīpinu. Pēc 1911. gada viņš ieņēma augstu amatu Polijā (grāmatā tā saukta par Kongrespoliju), vēlāk bija vicegubernators Saratovā, tad Vidzemē, būdams pats jaunākais visā Krievijas vēsturē. 38 gadu vecumā viņš bēga no lielinieku pārņemtās Krievijas uz Vāciju, taču 1944. gadā tika nobendēts Hitlera koncentrācijas nometnē. Grāmatā lasāms inteliģenta cilvēka vērojums par Krievijas muižām, zemniekiem, par 1905. gada revolūciju, par zemstēm un, galvenais, par Stolīpina reformām, kuru mērķis bija izveidot no Krievijas modernu Eiropas valsti. Pēc visiem meliem, ko komunisti bija sacerējuši un man lika mācīties Latvijas Universitātē, šī grāmata burtiski šokē! Nu, kaut vai fakts, ka laukos iedzīvotājiem bija bezmaksas medicīna. Tomēr milzu Krieviju satricināja ne tikai 1905. gads ar Japānas karu un revolūciju. Atentāts 1911. gadā, kad Kijevā tika nogalināts Stolipins, apturēja veiksmīgi uzsāktās reformas. Pirmais pasaules karš bija nākamā Krievijas neveiksme. Bet carienes Aleksandras aizraušanās ar Raspuķinu un jaukšanās valsts lietās jau liecināja par beigu tuvošanos. Iesaku visiem šo labā tulkojumā (to veicis Arturs Plaudis) izdoto grāmatu laikā, kad atkal Krievija jūk prātā. Viens no Podoļinska skaidrojumiem tā laika notikumiem ir tas, ka Krievijā tikpat kā nebija skolu un tauta bija analfabēta. Bet tagad, iespējams, mūsdienu Krieviju nogalina cenzūra un televizors.