Kā jau to varēja sagaidīt, Roberta Hirša grāmata "Rīgas audums" aizrāva. Gan ar ļoti kvalitatīvo iespiedumu uz krītpapīra un iesējumu, gan daudzajām ilustrācijām. Saistoši izstāstīt rūoniecības uzņēmuma rašanos un darbu nav nekāda joka lieta! Protams, sākums bija grūts un līdzīgs mūsu deviņdesmito gadu nabadzībai, bet bija tik interesanti izsekot Hirša paņēmieniem, nē - attapībai meklēt izeju no grūtībām, lai pamazām radītu milzu rūpniecības uzņēmumu. 1928. gadā viņš arī Lietuvā nodibināja "Kauno Audiniai", kur 1930. gadu beigās jau strādāja 2500 strādnieku! 1933. gadā viņš nopirka bijušās rūpnīcas "Salamandra" ēkas ar teritoriju un izbūvēja modernu fabriku, pat ar savu elektrību un ūdensvadu. Saimniecības veidošanai tika nopirktas Ratnieku mājas Līgatnes pagastā. Tomēr visgrūtākais pārbaudījums izrādījās izvairīšanās no Ulmaņa valsts komunisma politikas. Hiršs pats devās pie prezidenta un izstāstīja par ierēdņu nelietīgo shēmu 12 000 latu kukuļa izspiešanā un viņam izdevās! Viņu lika mierā. 1938. gadā uzņēmumā jau strādāja 1600 strādnieki. Izdevās pat 1940. gada 6. maijā paaugstināt darbinieku algas par 10-20%, kas bija stingri aizliegts no valdības puses. Jau savlaicīgi, 1939. gadā Hiršs ar ģimeni pārcēlās uz Stokholmu. Vēlāk darbojās ASV, mira 1972. gadā. Savā testamentā Hiršs fabriku "Rīgas audums" un Ratnieku mājas novēlēja Latvijas Universitātei, kurus tā saņēma pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Un ko Universitāte? Ratniekus uztur kārtībā, bet fabrika ir pamesta...