Ir ļaunāki noziegumi par grāmatu sadedzināšanu. Piemēram – to nelasīšana.

– Jūs runājat labāk, nekā grāmatās rakstīts, – viņš sacīja. Kāpēc jūs nesarakstāt kādu grāmatu? – Es par daudz tās lasu, lai gribētos vēl uzrakstīt, mister Erskin.

– Vai taisnība, ka neesi izlasījis nevienu grāmatu? – Grāmatas ir garlaicīgas. – Grāmatas ir spoguļi: tajās var redzēt tikai to, kas jau ir tevī pašā.

Labas grāmatas neatklāj visus savus noslēpumus uzreiz.

Labākā no visām augstskolām ir grāmatu kolekcija

Paradoksālā lasīšanas vērtība slēpjas tajā, ka mēs attālinām sevi no pasaules, lai varētu to labāk izprast.

Iemācīties lasīt ir kā iedegt uguni; katra izrunātā zilbe ir viena dzirkstele.

Iespējams, bērnībā nebija tādu dienu, ko mēs būtu izdzīvojuši tik spilgti kā tās, ko pavadījām kopā ar mīļāko grāmatu.

Laba grāmata kā cirvis spēj salauzt ledu cilvēka sirdī.

Lai iznīcinātu kultūru, nav jādedzina grāmatas. Pietiek, ka cilvēki pārstāj tās lasīt.

Es neesmu pārliecināts, vai es eksistēju. Es esmu visi rakstnieki, kuru darbus es esmu lasījis; visi cilvēki, kurus esmu saticis; visas sievietes, kuras esmu mīlējis; visas pilsētas, kurās es esmu viesojies.