Literatūras galvenais uzdevums – pateikt mums patiesību par mums, stāstot par cilvēkiem, kuri nekad nav eksistējuši.
Ir ļaunāki noziegumi par grāmatu sadedzināšanu. Piemēram – to nelasīšana.
Lasītājs nodzīvo tūkstoš dzīves pirms nomirst. Cilvēks, kurš nelasa, izdzīvo tikai vienu.
– Vai taisnība, ka neesi izlasījis nevienu grāmatu?
– Grāmatas ir garlaicīgas.
– Grāmatas ir spoguļi: tajās var redzēt tikai to, kas jau ir tevī pašā.
Labas grāmatas neatklāj visus savus noslēpumus uzreiz.
Labākā no visām augstskolām ir grāmatu kolekcija
Paradoksālā lasīšanas vērtība slēpjas tajā, ka mēs attālinām sevi no pasaules, lai varētu to labāk izprast.
Iemācīties lasīt ir kā iedegt uguni; katra izrunātā zilbe ir viena dzirkstele.
Iespējams, bērnībā nebija tādu dienu, ko mēs būtu izdzīvojuši tik spilgti kā tās, ko pavadījām kopā ar mīļāko grāmatu.
Vai esat ievērojuši, ka visi izcilie literatūras darbi ir par to, cik štruntīgi ir būt cilvēkam? Vai nav patīkami, kad kāds to atzīst?
Laba grāmata kā cirvis spēj salauzt ledu cilvēka sirdī.
Lai iznīcinātu kultūru, nav jādedzina grāmatas. Pietiek, ka cilvēki pārstāj tās lasīt.
Es neesmu pārliecināts, vai es eksistēju. Es esmu visi rakstnieki, kuru darbus es esmu lasījis; visi cilvēki, kurus esmu saticis; visas sievietes, kuras esmu mīlējis; visas pilsētas, kurās es esmu viesojies.
