Vasara īsti nav grāmatu lasīšanas gadalaiks, tomēr no šīs nespēju atrauties. Tātad: Ineses Ķesteres "Liepājas spoku stāsti". Reālu atgadījumu apkopojums, ko eleganti pasniegusi profesionāla žurnāliste. Brīžam dīvaini, bet brīžam šausmīgi, tādēļ atmetu tradīciju šo grāmatu lasīt pirms gulētiešanas. Goda vārds, daudzi no tiem uzdzen zosādu! Uzteicams grāmatas noformējums, ar pašas autores dramatiskām melnbaltām notikumu vietas fotogrāfijām. Stāstiņi (jeb noveles) risinās konkrētās Liepājas ēkās un vietās, tādēļ nākamreiz esot Liepājā, būs pavisam cits smeķis redzēt šīs baisās un dīvainās vietas. Jo vairāk tāpēc, ka grāmatā ir arī pilsētas karte ar notikumu vietām. Tukša lifta šahtas vieta, pa kuru izskrien gaismas stars, čīkstoņa un vaids. Viesnīcas videokamerā ieraudzīts viesis, kura nemaz nav. Palaidnīgs spociņš skolā. Vaidi Veco kapu kapličas pagrabā. Un vēl daudzi, ar kādiem gandrīz katram no mums ir gadījies vai nu sastapties, vai dzirdēt kādu stāstu. Ko vēl var piebilst: gandrīz neiespējami spokus identificēt ar konkrētām personām. Lai gan pilnīgi visi notikumi nu jau teju 200 gadus tiek rūpīgi aprakstīti presē (padomju "pareizos" laikus izņemot), saistīt rēgus ar konkrētiem cilvēkiem parasti neizdodas. Nedaudz dīvaini...