Ja pēc 100 gadiem mani pazīs vienīgi kā cilvēku, kurš izgudroja Šerloku Holmsu, tad es sevi uzskatīšu par neveiksminieku.

Atvainošanās, atbildot uz spiedienu, nav atvainošanās, tā ir padošanās.

Būt pret ļaunumu automātiski nepadara tevi par labu.

Mīlēt sevi nozīmē uzsākt romanci visa mūža garumā .

Nekad neiedomājies, ka karš, lai arī cik nepieciešams, lai arī cik attaisnojams, nav noziegums.

Ja tu nevari izdarīt diženas lietas, izdari mazas lietas diženā veidā.

Nekaunies atzīt, ka esi kļūdījies. Tas parāda vien to, ka šodien esi gudrāks, kā biji vakardien.

Cilvēkam ir jāprot pieņemt noraidījumu un noraidīt pieņemšanu.

Tu vari, tev vajadzētu, un ja tev pietiks drosme sākt, tev izdosies.

Nepateiktas sajūtas nekad nepazūd.

Domāt ir grūti. Tādēļ vairums cilvēku tikai tiesā.

Pārāk daudzi tērē naudu, ko nav nopelnījuši, lai pirktu lietas, kas viņiem nav vajadzīgas, lai atstātu iespaidu uz cilvēkiem, kuri viņiem nepatīk.

Vienīgais brīdis, kad vairums cilvēku sāk domāt par netaisnību, ir kad tā skar viņus pašus.

Cik drošsirdīgs kļūst cilvēks, kurš ir pārliecināts, ka tiek mīlēts.

Notikumi var būt patiesi, pat ja tie nav notikuši.

Kad es ierados mājās, gaidot pārsteigumu, un mani tur nesagaidīja pārsteigums, es, protams, biju pārsteigts.

Nekad nav nepareizais brīdis izdarīt pareizo lietu.

Tu nekad nespēsi piedzīvot visu. Tāpēc, lūdzu, esi laipns pret savu dvēseli un vienkārši piedzīvo sevi.

Tāpat kā piepildīta diena atnes saldu miegu, tāpat arī piepildīta dzīve atnes saldu nāvi.

Cilvēks, kurš stāda kokus, zinādams, ka nekad neapsēdīsies to ēnā, ir sācis saprast dzīves jēgu.

Nežēlība rodas no vājuma.

Cilvēka prāts ieņem tādu formu, kādas ir viņa biežākās domas.

Nenobrieduša cilvēka pazīme ir tā, ka viņš vēlas mirt cēla mērķa labad; nobrieduša cilvēka pazīme ir, ka viņš vēlas pieticīgi dzīvot cēla mērķa labad.

Līdzīgi kā dārgakmeni nav iespējams nopulēt bez berzes, tāpat arī cilvēks nevar attīstīties bez izaicinājumiem.

Meklēt patiesību nozīmē nemeklēt to, ko gribas dzirdēt.

Nabadzīgajiem vienmēr ir vairāk bēdu, nekā bagātajiem cilvēcības.

Vecu cilvēku gudrība ir viens no lielākajiem mītiem. Viņi nekļūst gudri. Viņi kļūst piesardzīgi.

Cilvēki sagaida runas brīvību kā kompensāciju par to, ka viņi gandrīz nekad neizmanto domas brīvību.

Ja tu kādu mīli, tad tu mīli cilvēku, kāds viņš ir, nevis kādu tu viņu vēlies redzēt.

Mums ir māksla, lai mēs nenomirtu no patiesības.