"Vecais vadonis mira un gulēja klusu Kā vaskā starp degošām svecēm un laukiem. Pēc cīņām un uzvarām atradis dusu Uz šķirsta dēļiem cietiem un šauriem. Tam priesteri liedza kapsētas smiltis, Bet pakaļ tam gāja latviešu ciltis. Ikkatris tam nesa smiltis ar sauju, Daudz ļaužu nāca pār Daugavu, Gauju. Augsts kapulauks cēlās no mīlošām rokām. Dievs zaļot tur lika dzīvības kokam." 417 lpp Daudz par grāmatas vēstījumu atklāj arī tās nosaukums „Klūgu mūks”. Tas attiecas ne tikai uz galveno varoni, bet ietver sevī vispār latgaliešu cilvēku raksturu. Kā tēlaini saka Inga Ābele - Latgale ir klūgu stāsts, klūgas ir lokanas un greznas kā latgaliešu prāti, klūgas var nokapāt, bet nevar iznīcināt. Romāns ir ļoti interesants ar savu akcentu. Tekstā izmatoti gan latgaļu un arī latviešu valodas apvidvārdi, kam grāmatā var uzzināt arī skaidrojumu...