Šī grāmata nav domāta atvaļinājuma laikā.. tāpēc nācās savā atvaļinājumā nolikt grāmatu malā ? Un lasīt pēc tam.. Man galvenā problēma laikam bija tā, ka bija grūti pārlekt no viena stāstītāja uz otru, katru reizi ir jāmeklē sakarības un jaunais stāsts jāieliek lielajā kopainā, kas nebija viegli.. Un tomēr,par spīti tam, ka šoreiz Hoseinī nav spējis sasniegt to augsto meistarību, kādu parādīja pirmajās divās grāmatās, šī joprojām ir laba, aizraujoša grāmata, kas aizkustina un liek dzīvot līdzi. No dažiem varoņiem man beigās bija bezgala smagi šķirties un viņu stāstus es labprāt būtu lasījusi vēl reizi. Domāju, ka Hoseinī cienītājiem patiks un droši vien patiks arī tiem, kuri izbauda labu stāstu, kas sarežģīti vijas caur cilvēku likteņiem.

ķērājs un Tūkstoš saules ir labāki, bet lasīt var.

Grāmata likās ļoti interesanta, taču domāju, ka pārejās šī autora grāmatas ir bijušas daudz veiksmīgākas. Aizraujošs stāsts, kas pasniegts caur ļoti daudzu varoņu skatu punkta, dažbrīd lasot aizmirsās galvenā doma un daži stāsti tomēr likās lieki, jo grūti bija sasaistīt kopā ar galveno.