"Ir pienākuši 1939. gada Ziemassvētki, bet miera nav. Naids, ļaunums un iznīcināšanas un varas kāre laikam nekad nav plosījusies Eiropā ar tādu niknumu kā šajā bēdu piemeklētajā gadā." Tas ir citāts no mūsu sabiedrisko lietu ministra Alfrēda Bērziņa grāmatas "1939" (Grāmatu draugs, 1976). Īpašas, jo tik plašu un rūpīgi uzrakstītu Eiropas politikas viena gada apskatu nebiju lasījis. Jūtams, ka autors gadiem ilgi ir vācis materiālus un radījis satriecošu grāmatu - labā valodā un ar ļoooti daudziem mums nezināmiem faktiem. Gan par Hitlera viltīgo spēli, lai okupētu Austriju, Sudetiju un Poliju, gan Francijas un Anglijas gļēvo un nemākulīgo ārpolitiku, gan Igaunijas un Latvijas bezcerīgo situāciju. Un gada beigās - Somijas varonīgo, bet tikpat bezcerīgo cīņu par neatkarību. Kad palīdzības solītāji izrādījās tikai vārdos, somiem nācās lūgt mieru un zaudēt lielu teritoriju. 105 dienu karā somi zaudēja 24.923 kritušos un 43.557 ievainotos. Tiek pieņemts, ka krievi - 200.000 kritušos. Grāmatā daudz analizēta sātaniskā Hitlera un Staļina draudzība. Mazāk autors stāsta par Latvijas politiķiem un tas ir labi, jo viņš pieturas pie uzskata, ka ar Ulmani viss bija ideāli. Arī Polija un Lietuva minēta mazāk, droši vien autoram nav bijušas pieejamas šo valstu politiķu memuāru grāmatas.