"Katru dienu sastopoties ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem- ... -, viss beidzās ar to, ka šie ļaudis kļūst par tavas dzīves sastāvdaļu un vēlāk pūlas tevi pārtaisīt. Ja kāds nav tāds, kādu viņu grib redzēt pārējie, tad šie pārējie kļūst nikni. Ikvienam ir skaidri un gaiši zināms, kas savas dzīves labā būtu darāms citiem, bet neviens nezina, ko iesākt ar savējo." P. Koelju "Alķīmiķis"

Nu man nav ko teikt par šo grāmatu ? Grāmata nāca ļoti ieteicama lasāmviela.. Izlasiet to, lai paši spriestu par grāmatu... Kaut vai ļoti daudz šo grāmatu uzskata par brīnišķīgu stāstu..bet es biju satriekta..? Īsāk sakot, grāmata mēģināja būt dziļa, bet cieta neveiksmi. Runāšana ar vēju un sauli" un "būšana ganam" un "personīgo grūtību pārvarēšana" kā daļa no caurspīdīga "augstāka plāna"... vārdu sākot: varonis, ko vienkārši sauc par "zēnu" un īsi teikumi, nepadara stāstu par fabulu. Mācīšanās no ganāmpulkiem un dabas nepadara personāžu neizskaidrojami gudru. Tāpēc man trūkst vārdu, kaut ko vēl domāt par šo stāstu... bet tas ir tikai mans viedoklis...