Izlasīju milzīgu, lielu 936. lappuses biezu grāmatu "Beinertu dzimta un ar to saistītu dzimtu vēsture" (Jumava: 2018). Ufff... Tā sastāv no trīs daļām: īsas biogrāfijas, atmiņas un saraksti. Tātad: Beinertu dzimtas saiknes izsekotas ar 53 dzimtām un - apkopotas vairāk nekā 8000 personas. Tikai divu gadsimtu laikā! Titānisks darbs, ko veicis Zigurds Beinerts (kāpēc nav norādīts kā grāmatas autors?). Pazīstamākās dzimtas Rātminderi, Pilsētnieki, Olavi, Stērsti, Lejnieki, Dārziņš un sūtnis Somijā Tepfers. Grāmata kvalitatīvi ilustrēta. Mūsdienās daudzi latvieši izklīduši pa visu pasauli, daudzi vairs nerunā latviski un laikam tādēļ grāmata ir divās valodās - latviešu un angļu. Apbrīnas vērts ir ieguldītā darba apjoms. Bet mani patiesībā moka jautājums, kā to visu var izmantot; kam tas viss domāts? Jo te ir dzimtu pētniecība nevis virzīta vertikālā virzienā (apraujas ar 18. gs.), bet virzīta horizontāli - tātad uz visām ieprecētajām dzimtām. Daudzie radinieki nav pat satikti, atstājot neaizpildītas iekavas ar dzimšanas un miršanas gadiem. Nav arī veikta izpēte, izmantojot arhīva datus un periodikas ziņas. Un - vai bija vērts to tulkot, ja attālie radinieki diez vai kādreiz turēs rokās šo izdevumu?