Tikko izlasīju brīnišķīgu grāmatu - Glāzgovas universitātes profesora Džona Haidena monogrāfiju "Pauls Šīmanis. Minoritāšu aizstāvis" (R., 2016). Dažos vārdos pat grūti raksturot šo unikālo cilvēku, ne velti jau universitātē prof. P. Krupņikovs lika to pētīt un izrakstīt viņa idejas. Ilgus gadus Šīmanis vadīja "Rigasche Rundschau" avīzi, tomēr savu ceļu, savrupu no konservatīvajiem baltvāciešiem, viņš sāka jau 1905. gadā. Man tas viss grāmatā aprakstītais bija jaunums, nezināju arī viņa milzu pūles, lai izveidotu vācu frakciju saeimā, kas veiksmīgi darbojās, pateicoties viņa autoritātei. Tomēr, lielākais viņa ieguldījums ir darbošanās Tautu savienībā Ženēvā, aizstāvot minoritāšu tiesības un izstrādājot tā pamatojumu. Interesanti, ka šajos jautājumos gan Latvijā, gan Tautu savienībā Šīmanis darbojās kopā ar ebreju politiķiem. Liktenis bija lēmis, ka viņam nācās pieredzēt savu ideju pilnīgu sabrukumu. Tikai tagad ar distanci ir redzams, cik liels domātājs viņš ir bijis un cik svarīgas viņa idejas ir mūsdienās. Iesaku visiem izlasīt un padomāt, cik milzu zaudējumu Latvijai nodarīja varmācīgais Otrais pasaules karš, mums atņemot tik daudz uzņēmīgus un darbīgus pavalstniekus.