Grāmatu „Talsu namu stāsti” nevar izlasīt vienā elpas vilcienā – tā ir A4 formāta un ar 444. lappusēm. Īsts kapitāldarbs, kurā publicēti pat izraksti no mājas grāmatām. Kam pietiek pacietības izlasīt tik biezu grāmatu, tas uzzinās tipiskas Kurzemes mazpilsētas vēsturi, kuru apdzīvoja ebreji un vācieši. Latviešu tiešām te bija maz un ar retiem izņēmumiem tie nebija ēku īpašnieki. Ebreji bija īsts Talsu ekonomijas dzinējspēks – daudzi no tiem, pragmatiski saimniekojot, kļuva pārtikuši un varēja paplašināt savu darbošanos. Un kas interesanti, viņu interesēs bija iekļauties vācu vidē, nevis latviešu. Pat ēku arhitektūra nekur neliecina par ebrejiem. Grāmatā aplūkotas arī dzirnavas, ezers, aviācijas svētki, bet nav ne vārda par sinagogas eksistenci (nav bijusi?), trūkst arī ieskata 1905. gada notikumos, kad soda ekspedīcija nodedzināja 60 ēkas. Tekstā tas pamanāms tikai ar pieminējumiem, ka ēka nodegusi 1905. gadā. Bet nodedzināja taču! Katastrofāli grāmati pietrūkst karte! Grūti iztēloties, par kādu Talsu ielu tiek stāstīts. Tagad kļuva skaidrāks, kādas ēkas pārstāv 19. gs. pēdējo ceturksni (un to ir daudz), kā izskatās pēc 1905. gada celtās. Diemžēl, tikai ļoti retām ēkām minēts, kas mūsdienās ir to īpašnieks. Talsu ebreji gandrīz visi gāja bojā izsūtījumā vai tam sekojošā nacistu genocītā. Grāmata ļoti kvalitatīvi iespiesta, ilustrēta ar daudzām retām fotogrāfijām.