A.Bariko "Šis stāsts"

Tulkojusi Dace Meiere.
Es teiktu- ne teksts, bet nošu partitūra. Šopēnisks rokraksts.
Bariko tēlotāja māksla ir virtuoza, pat tik, ka lasot, brīžiem aizmirsti sižetu. Jo valodas melodija vilina kaut kur tālumā.
Sižets ir par auto sacīkstēm, par to, kā cilvēki nogalina sevi, sekojot izaicinājuma zvaigznei, kas smird pēc benzīna un arī asinīm.
Galvenais varonis no bērnības, kopā ar tēvu vērojis pārgalvīgās auto skriešanos, iemīlējis ne mašīnas, bet ceļu, kas irst zem auto riteņiem. Jo ceļa izliekumos un zīmējumā viņš saskata savas iemīļotās meitenes auguma līnijas. Un viņš noformulē savu dzīves mērķi- uzbūvēt paša projektētu un izgleznotu autosacīkšu trasi. Garu un grūtu. Izaicinošu. Ļoti izaicinošu un riskantu.
Un grāmata ir par iešanu ar (un uz) šo sapni. Par mīlestību, par karu, par ekstravagantiem cilvēkiem, par spītību un staminu. Netrūkst arī anekdotisma un ironijas. Kā jau stāstā par skumjā izskata bruņinieku un dzirnavām.
Bet par to sapni. Bariko paliek uzticīgs savai domai- sapņot ir svarīgāk par sapņa piepildīšanu. Kuģim tumša okeāna vientulībā nav svarīgi sasniegt zvaigzni, bet ir svarīgi orientēties pēc tās, sekot tai. Jo pretējā gadījumā sanāk bezcerīga maldīšanās.
Un nekādu kritiskā un analītiskā domāšana tam kuģim nepalīdzēs. Bez sapņa mēs maldīsimies pa dzīvi kā akli kucēni. Par to ir Bariko Šis stāsts.