J.Adlers-Olsens "Nātrija hlorīds"

"Vairāku cilvēku nāves ir nomaskētas kā nelaimes gadījumi vai pašnāvības, taču, kad Q nodaļa tajās iedziļinās, neaptverama shēma sāk norādīt uz kaut ko daudz briesmīgāku un viss liecina, ka drīz būs jāmirst vēl kādam..."

Runājot par dekorācijām, tikai bildēšanas brīdī konsatēju, ka mājās palicis tikai Himalaju rozā NaCl? Tur tas sāls, ka nav īstais sāls? Bet runājot par grāmatu - nu ko jūs no manis vēl gaidāt? Tas tak ir Adlers-Olsens! Protams, kaifs un ekstāze! Kā man bija pietrūkušas kamieļu metaforas!!! Un Rozes šerpās mēles. Un Asada savdabīgie centieni noindēt Karlu ar eksotiskiem ēdieniem un dzērieniem. Un Gordona tizlums. Un, un, un, un vispār visa Adlera-Olsena šarma. Turklāt šī grāmata izcēlās ar patiešām lielu līķu skaitu un nervus kutinošiem noziegumiem. Bet ķirsītis uz tortes ir pamatīgais "klints pakaramais" pašās beigās, kas iecērt nepacietības harpūnu nākamajā grāmatā. Man pat netraucēja visur esošais un pamatīgi apnikušais kovids, kas šajā grāmatā pamatoti tiek pieminēts nepārtraukti (jo darbība norisinās 2020.gada decembrī). Es izbaudīju katru lasīšanas mirkli.