J.Liepnieks "Mans nabaga pirāts"

"Pēc sešpadsmit laulības gadiem Marats vēlas tikt vaļā no savas sievas, taču šķiršanās viņam nešķiet labs risinājums. Tā būtu nedziedināma trauma meitai, vainas sajūta viņam, kā arī savstarpēji pārmetumi un strīdi, tāpēc Marats izšķiras par sievas slepkavību."

Pirmā šīgada izlasītā grāmata. Izlasīta apmēram divās dienās. Un vēl dienu pavadīju pārdomās, ķeksējot no sevis ārā emocijas, lai saprastu, ko par šo gabalu domāt. Savdabīgs darbs, es jums teikšu. Sākumā likās, ka mums ar Maratu nebūs pa ceļam. Kad viņš sāka filozofēt par visu to, ko viņš tur filozofēja, manā prāta pazibēja "ak, kungs, kas par sviestu" doma. Tie komas murgi slimnīcā vispār ?. Bet tad es padomāju, ka ne jau no nekā šī ir gada pirktākā grāmata ar spīdošām atsauksmēm. Un tad jau nākamajā lapā iedziļinājos un viss lēnām ieguva savu jēgu. Manas attiecības ar šo grāmatu ir kā ar konjaku. Pirmais malks noiet karsts lejā un liek noskurināties, cik pretīgs draņķis. Tad ieslēdzas garšas kārpiņas un tu jau sāc izjust garšas nianses. Nākamo malciņu jau apgrozi mutē, izgaršojot un tīksmē apmierināti novibrējot. Un tad beigās - ehh, tā tik ir manta! Jā, es absolūti saprotu, kāpēc šis ir bestsellers, kāpēc cilvēki ir sajūsmā. Lai necilā āriene jūs nemaldina, starp kaitinošiem mīkstajiem vākiem autors ir paslēpis augstākās proves juvelierizstrādājumu. Katrs vārds, katrs teikums liekas rūpīgi slīpēts, lai sniegtu visprecīzāko vēstījumu. Šo grāmatu ir jādzer, tas ir, jālasa lēnām, izgaršojot un pie sevis paanalizējot ietverto vēstījuma jēgu. Zinu, ka es vēl ilgi domāšu par varoņu ētikas dilemmām un rīcību pareizīgumu. Liekas, ka autors tā vien mudina domāt un diskutēt par labo, ļauno un pareizo. Ak, mans nabaga pirāt, spožs gada sākums tu man esi...