K.Hūvere "Manas laimes lauskas"

"Dažreiz tevi visvairāk sāpina tie, kuri tevi visvairāk mīl.
Kad Lilijas tēvs pacēla roku pret viņas māti, meitene sev nosolījās nekad nepieļaut, ka ar viņu notiek tas pats. Lilija pārvācās uz Bostonu un piepildīja savu sapni par neparastu ziedu veikalu – ziedu valoda sievietei šķita patiesāka par vārdiem. Viņa bija laimīga. Vēl laimīgāku Liliju darīja kāda naksnīga tikšanās uz mājas jumta: viņa bija sastapusi pievilcīgo neiroķirurgu Railu, kas veltīja viņai nedalītu uzmanību un maigumu...
Taču reiz maiga glāsta vietā Lilija saņēma sitienu...
Vai tas bija pirmais vai pēdējais?"

'Kolīn, Kolīn, Kolīn..' (izdziedi ar Jolene melodiju), nu ko man ar tevi darīt? Šī autore manī raisa emociju konfliktu. Pamatīgu, pie tam. Sākšu ar oriģinālu - "Manas laimes lauskas" jeb "It ends with us". Super grāmata. Tur bija viss, kas man bija vajadzīgs, lai atslēgtos no trilleriem - iemīlēšanās taureņi, kaislība un drāma pēc pirmās pļaukas, pēc otrās, Atlass, kurš maisās pa vidu, jūtu konflikts un Lilijas rakstura stiprība. Man tiešām patika. Tikai šķiet, ka šeit vajadzēja likt punktu. Bet es nevarēju. Jo "It starts with us" ir sacēlis vētru grāmatu soc.tīklos un izraisījis grāmatnūģu masu histēriju. Un te nu man sabojājās viss labais iespaids, jo no tā virtuālā zefīra man sāka sāpēt zobi. Nu tik klišejiski pārsaldināts stāsts bez lieliem notikumiem, pārspīlētie mūžīgās mīlas solījumi un pārāk perfektais Atlass, kura creepy darbības man bija milzīgs 'red flag'. Sitiet mani nost, bet tas vīrišķis arī nav īsti riktīgs! Autore pēcvārdā arī min, ka pēc fanu pieprasījuma gribēja dot Lilijai un Atlasam happy ending. Un tāda arī ir sajūta, ka grāmata radīta, lai izpatiktu fanītēm. Piedevām mani pamatīgi sadusmoja faktu neprecizitāte grāmatas sākumā - tiešām tik grūti izlasīt SAVU grāmatu vēlreiz, lai atcerētos taimlainu?! Acīmredzot, jā, jo tak nokavētu lielo cashgrab.
Mans padoms ir - lasiet pirmo grāmatu un aizmirstiet par otro!