K.Makintoša "Es tevi redzu"

"Tu ik dienu veic vienas un tās pašas darbības.
Tu precīzi zini, kurp dodies.
Tu nekad neesi viena."

Man pēdējā laikā neveicas ar otrajām grāmatām, kas nāk pēc izcili fantastiski lieliskām debijām. Nurebeka, Maiklīdess un tagad arī Makintoša. Pirmais trilleris "Es ļāvu tev iet" bija spraigs, neparedzams, psiholoģiski mokošs ar sajūtu - tūlīt būs traki. Lieki teikt, ka no šī darba es gaidīju ko līdzīgu. Nesagaidīju. Dabūju vien viduvēju detektīvu, kur pavedieni acīs duras un ir pārbārstīti tik daudz kā magones bulciņā. Protams, es jau aptuveni pusē zināju, kurš vainīgs. Mani nepārsteidza absolūti nekas.
Nu lasīt šo grāmatu var, bez ekspektācijām, it sevišķi, ja vēl grāmata ieķerta izpārdošanā?