K.Lekberga "Sievietes, kuras nepiedod"

"Trīs sievietes. Trīs postošas laulības.
Ingrida atteicās no daudzsološas karjeras, lai atbalstītu vīru. Tad viņa uzzina par vīra sānsoli.
Birgita izvairās no ārstu apmeklējumiem. Lai neviens neuzzinātu par vīra atstātajiem zilumiem.
Viktorija pameta dzīvi Krievijā, lai apprecētu internetā satiktu vīrieti. Taču jaunais vīrs izrādās pavisam citādāks, nekā viņa bija iedomājusies.
Iespējams, ka vienīgais risinājums ir trīs nevainojamas slepkavības…"

Lekberga, mums ir problēma. Kas, pie Hemingveja apakšbiksēm, šis ir?! Šim bukletam ir 141 lappuse, un pēc tā izlasīšanas varu teikt, ka jau tas ir par daudz. Kas ir, izdevējs spieda uz termiņiem un vajadzēja kaut ko ātri ķep ļep uzdrukāt? Ož pēc cashgrab. Turklāt šī ir trešā grāmata par tām sieviešu varas muļķībām. Nemaz neuzdrošinies, Lekberga, aizbildināties ar #metoo kustību, šis skribelējums tikai aptraipa visu, ko šī kustība pārstāv. Vīrs krāpj - pareizi, šķirties nevar, jo paliks bez vīra naudas, tātad pilnīgi attaisnojams jākli nomušīt, ja tikai pēc tam nepieķer. Nopietni? Un vēl apmelot, safabricēt visādas cūcības! Un tā golddigere, kura neveiksmīgi apprecējās ar it kā turīgo zviedru, bet nokļuva verdzībā. Nu ja, policija jau neeksistē, palīdzību lūgt - priekš kam! Galvenais pēc tam meklēt nākamo bagātnieku. Nē, es vairs nevaru, šī autore man ir atcelta #cancelculture. Nav vērts turpināt lasīt, ja vien neatgriežas Ērikas un Patrika sērija (un ar noteikumu, ka to arī nenohaltūrēs). Našķis dusmīgs?