D.Kouls "Atdarinātājs"

"Dzīva viņa bija mūza.
Mirusi – kļūs par mākslas meistardarbu."

Ziniet, ne visiem krimiķiem ir jābūt izciliem krimiķiem, lai patiktu. Nu šis man bija īsts brauciens amerikāņu kalniņos. Elpu aizrāva un adrenalīnu uzpumpēja līķis jau pirmajās lappusēs. Un sākās intensīvais skrējiens. Es dusmojos par policistu neloģiskajiem un bieži vien stulbajiem izgājieniem un vienlaikus plaukšķināju plaukstas sajūsmā par sižeta virpuļiem. Slepkavību virtuozitāte bija vienkārši ekselenta. Pamestie pierādījumu fragmenti un visas tās divdomīgās detaļas jau krietni vien ātri ļāva atminēt beigas. Un tomēr, tik daudz pavedienu vienkārši izčibēja vējā, nekur tālāk pie loģiskas darbības nevedot, ka nav skaidrs, kāpēc vispār tie tur bija. Emocionāli es ar šo grāmatu jūtos kā ar "Jaunavām". It kā super, bet ne līdz galam wow!