Juns Kore Roke “Dzelme”

Ja zināt satriecoši eksplozīvo karsti auksto trilleri “Ledus”, tad šis ir tiešs turpinājums. Ja “Ledus” mijās karsts-auksts-karsts, tad šī grāmata ir stindzinoši auksta. Un kā gan savādāk, ja visa darbība pārsvarā notiek pie Polārā loka? Te maz kas sprāga vai dega (ja neskaita makšķerēšanas būdeli 5 lapās), toties arktiskais ledus, sniegs un ūdens bija pārpārēm.

Ziniet to sajūtu, kad pirmo reizi pagaršojiet kādu jaunu un debešķīgi gardu ēdienu un tad, pasūtot pēc laika to pašu atkārtoti, garša vairs neliekas tik brīnumaina? Tā man likās arī šoreiz. “Ledus” pagājšgad vienkārši “norāva jumtu”, un tagad ar milzīgām ekspektācijām gaidīju turpinājumu. Bet to sajūtu vairs nesajutu. Trilleris ir ļoti labs, kvalitatīvs un pārdomāts. Arī aizraujošs, jo noņammāju to vienā dienā. Nosalu pamatīgi ( jā, noskaņai notiesāju pusi Ekselences saldējuma trauku, atzīstos). Otrā daļa, kad varoņi beidzot tika līdz Ziemeļpolam un zemūdenei, bija elpu aizraujoša un klaustrofobiju radoša. Viss forši. Tajā pašā laikā man personīgi temps likās mazliet par lēnu, par daudz politikas un vēstures skaidrojumu. Nu nepatīk man īsti Aukstā kara spiegu un politikas spēlītes, nav mans mīļākais temats. Labāk uzspridziniet kaut ko! Bet nu tie ir mani tarakāni. Tāpēc šoreiz 4⭐️ Nepacietīgi gaidu trešo grāmatu, kur,iespējams, varētu parādīties Annas mamma.

Liels paldies @lmizdevnieciba, ka tulkojat šī autora darbus un ļoti ceru ieraudzīt arī nākamās Annas Eunes sērijas grāmatas?

P.S. Atsauksme cītīgi gaidīja ziemu un brīdi, kad kādai peļķei pārvilksies pāri kas attāli līdzīgs ledum vizuālajam noformējumam?