Šis ir Anšlava Eglīša romāns bez viņam raksturīgā humora un ironijas. Jo tēma ir gaužām nesmieklīga.

Viena latviešu jaunieša piedzīvojumi otrajā pasaules karā.

Rainis Ozolājs uzsāk savu karu brīvprātīgā kaujinieku vienībā (Arāja? ), kas sargā ostu no projām bēgošajiem sarkanarmiešiem. Tad nonāk policijas bataljonā, pirms tam gan ar Gestapo vēlību pabijis Centrālcietumā.

Tad operācijas pret patizāņiem Ukrainā, tad austrumu frontē ar leģionu, tad atkal kā policijas vienība Lietuvā utt. Kara beigas sagaida Dānijā. No kuras ar dāņu svētību, bēgdami no krievu garās rokas ar viltotiem dokumentiem, aizceļo uz Meksiku.

Stāsts ir burtiski pārpilns ar tādām otrā pasaules kara paradoksālām detaļām, par kurām man personiski iepriekš nebija nekādas zināšanas.

Piemēram, par to, ka tajā pašā Lietuvā jau 1944.gadā vāciešiem praktiski pār teritoriju nebija nekādas kontroles. Viļņas apgabalā siroja gan poļu, gan lietuviešu, gan krievu partizāni, viens otru apkarodami. Un latvieši sadarbojās ar poļiem, lai kaut kā paglābtu savu ādu.

Un Dānijā- kara nobeigumā Korskērā komandants bija latvietis, bet par viņa adjutantu kļuvušajam Rainim bija pamatuzdevums uzturēt sakarus ar dāņu ptetestībniekiem. Atkal tāpēc, ka kapteiņa Sliedes vienīgā rūpe bija pasargāt savus vīrus. Latviešus.

Dažas epizodes liekas vienkārši neticamas un fantastiskas.Bet ticamas tas padara viena tieši manās rokās nonākušās grāmatas īpatnība. Proti- kāds ar zīmuli uz lapām pie teksta ir izdarījis piezīmes. Precizēdams tekstā nenosaukto latviešu virsnieku uzvārdus, kauju vietu nosaukumus, atsevišķas detaļas. Rodas tāda nedaudz mistiska sajūta, ka pats Rainis Ozolājs ar zīmuli rakstījis piezīmes uz Anšlava Eglīša stāsta malām. Bibliotēkā, kurā šo grāmatu atradu, neko par šo piezīmju vēsturi nevarēja pastāstīt.

Es nebiju varonis, bet es tam visam izgāju cauri- tāds ir šī romāna pamatmoto. Karš nevis no ērgļa lidojuma augstuma, kad tas izskatās skaists un sakārtots kā alvas zaldātiņu spèle. Bet karš tuvplānā. Kad tas izrādās vien par dubļiem un asinīm, puņķiem un asarām.