K.Grebe "Mājdzīvnieks"
"Pie viņas ir nozieguma atslēga, tikai viņa to neatceras..."
Grūtniecības laikā man pārsvarā nebija izteiktas grūtnieču ēdienu kaprīzes, taču, gaidot dēlu, man vienu dienu sakārojās Cielaviņu. Es neesmu Cielaviņas fane, jo uzskatu, ka ir daudz citu gardāku toršu pasaulē. Un tomēr tad man gribējās gabaliņu Cielaviņas nu tik ļoti, ka likās - es nomiršu bez tā kraukšķošā šokolādīgā garduma, kas vēl ilgi sēž zobu starpās. Un vīrs atnesa man veselu torti vienai pašai. Divas dienas sēdēju gultā, uzstutējusi kasti uz lielā vēdera, ar karoti lāpstoju iekšā šo dievu našķi. Svētlaimes sajūta neaprakstāma! Tā es jutos, lasot Grebes "Mājdzīvnieku". Tieši tā pati svētlaimīgā sajūta, velkot vārdus tik lēni, cik iespējams, lai paildzinātu baudījumu. Es tik ļoti biju noilgojusies pēc īsta skandināvu krimiķa, ka pat pievēru acis uz faktu, ka atrisinājums bija atklāts nākamajā grāmatā, kuru es biju pamanījusies izlasīt pirms šīs. Šeit bija viss, spriedze, vājprāts, pavedienu drupačas un melodramatisms. Ak, es kūstu? Un vāks. Mirušas sievietes rokas attēls uz vāka man uzdzina tirpas katru reizi, kad uz to paskatījos. Vienkārši perfekti?
Vēlies komentēt? Reģistrējies vai pieslēdzies portālam.
Šeit vēl nav komentāru!