K. Lekberga, H. Fekseuss “Kults”

Uzskatāms 652 lpp. paraugs, kā visu sačakarēt pēdējās 3 lappaspusēs. Šorīt sāku, tikko beidzu. Acis kubā, nervi čupā, rokas trīc no piepūles un ēstgriba arī kaut kur pazudusi. Lasīju ar jūsmīgu interesi, mežģot smadzeni pie sarežģītajiem pavedieniem. Es turēju aizdomās visus, shēmoju un nojaucos savos pavedienos. Goda vārds, jutos sasieta kā sieviete uz vāka. Un Minas&Vincenta seksuālā ķircināšanās, romantiskā spriedzīte ir tik piemīlīga? Zinu, ka daudziem šie izmeklētāji nepatīk savu dīvainību dēļ. Bet esmu sapratusi, ka mani uzrunā atšķirīgais. Tik daudz dzīvē dzirdēts “Nu tu tak esi dīvaina!”, ka šādi personāži grāmatās ļauj man justies kā savējai un tajā pašā laikā normālai. Vismaz kaut kur es iederos… Beigas kabūm!!! Graujošas! Man acis spīdēja vēl trakāk kā pēc “Kastes” - 5⭐️! Un tad ir epilogs, kas ar savu amatieriski patētisko atrisinājumu nogrāva man visu labo iespaidu. Tas ir kā visfiligrānākajam liellopa Velingtonam uzgāzt pa virsu majonēzes restīti. Nu nevajag visu izskaidrot un savilkt liekas paralēles, vienkārši nevajag. Labi, tvaiku nolaidu, lasiet paši.

Tagad jāgaida, kad @zvaigzne_abc iztulkos “Mirāžu”.