K.Bomane "Mēnessgaismas dārzs"

"Neparasta vijole, kaislīga mīlestība un liktenīgs ceļojums pagātnē

Antikvāru priekšmetu veikala īpašnieces Lilijas Kaizeres dzīve šķiet vienmuļa un iepriekš paredzama līdz brīdim, kad viņas rokās nonāk neparasta vijole ar iededzinātu rozes zīmējumu.
Cenšoties uzzināt kaut ko vairāk par vijoles vēsturi un tās saistību ar pašas dzīvi, Lilija ļaujas piedzīvojumam un dodas ceļojumā, kas aizved viņu uz Angliju, Itāliju un pat Sumatru. Iespējams, tieši šajā eksotiskajā un krāšņajā Indonēzijas salā Lilija atradīs ne vien meklēto, bet arī noticēs jauna sākuma iespējamībai..."

Ēdelvaiss, ēdelvaisss.... Šo grāmatu nelasa, šo grāmatu bauda, šo grāmatu izdzīvo. Tas ir skaņu, smaržu un juteklības baudījums. No liegajām vijoles skaņām līdz aromātiskajiem Sumatras kanēļkokiem. Es biju un vēl joprojām esmu apburta. Man galvā skanēja "Mūzikas skaņu" valsis mēnesgaismā tieši tās maigās, mīlestības pilnās noskaņas dēļ. Un es iemīlējos. Pat tas, ka stāsts patiesībā ir traģisks, netraucēja man to mīlēt. Kolosāls darbs, kolosāla darbības vide. Tik dzīvīgi aprakstīti cilvēki, mājas un daba, ka tu pats jūties atgriezies laikā un pārvietojies telpā. Es aizvēršu acis, lēnām ēdīšu tikko izceptās kanēļbulciņas un atkal sekošu līdzi Rozai...??❤