Z. Nuts “Praktiskā kokvilna”

“Praktiskā kokvilna” caur smieklu un neveiklu pārpratumu virkni atklāt trīsdesmitgadnieces ceļu līdz savas pašapziņas atgūšanai un ticībai savai spējai iemīlēties. Šis ir stāsts par mums - vienkāršajām sievietēm, kuras novērtē ērtumu un ar prieku nomet mazo, melno kleitiņu, lai uzvilktu treniņbikses. Galu galā šis ir stāsts par mīlestību.”

Šoreiz būs mazliet savādāka atsauksme. Jo šī bija mazliet savādāka grāmata. Ditas stāsts ar mani dzīvoja apmēram četrus mēnešus no pirmās nodaļas līdz pēdējai. Abas sēdējām trenuškās, našķojāmies ar mājas picām, savas riepiņas apķērušas, un smējāmies līdz asarām par neveikli amizantajiem notikumiem. Manuprāt, ikviena sieviete var Ditā saskatīt kaut ko pazīstamu - vai nu tie ir centieni vingrot pie youtube video, vai pusi dienas posties uz ballīti, lai pēc tam svētlaimīgi izkāptu no laiviņām un apķertu savu legingu kolekciju?Mēs visas zinām, kā justies nepārliecinātām, kā kautrēties pat no šķietamiem pašizdomātiem defektiem un cik grūti noticēt labajam pēc piedzīvotas vilšanās.
Caur smiekliem uz mīlestību. Un smējos es daudz. Pat vienreiz pēc zeltastu svīres atmaskošanas kādā visiem zināmā grāmatnīcā es zviedzu tik skaļi un nevaldāmi, ka tādu smiekliem pilnu balss ziņu arī aizsūtīju Zanei, nespējot izteikt ne vārda smieklu lēkmes laikā? (Savam aizbildinājumam, es smejos pat tad, ja man parāda pirkstu un labākam noskaņojumam prasu Siri izstāstīt man anekdoti). Galvenais, jāatceras nesmieties ēšanas laikā. “Man patīk ēst. Vienmēr ir paticis.” -Man arī, Dita, man arī…-, skumji turot ķilavmaizīti toreiz nodomāja Lasītnašķis. Arī tas mums abām kopīgs?

Nu ko - vērtējumu neizteikšu, kritiku jau Zane procesa laikā dzirdēja. Tikai liels prieks un apsveikumi @zanenuts un @lmizdevnieciba. Praktiskās latvietes kokvilnā nevar nemīlēt?
Paldies par grāmatas eksemplāru!