K. Vitekers "Mēs sākam no beigām"

"Pirms trīsdesmit gadiem Vincents Kings kļuva par slepkavu.
Tagad viņš ir atbrīvots no cietuma un atgriezies savā dzimtajā pilsētā Keipheivenā. Neviens nepriecājas par viņa atgriešanos. Vincenta bijusī draudzene Stāra Redlija, kura ir arī nogalinātās meitenes māsa, nevēlas viņu satikt.
Stāras trīspadsmit gadus vecā meita ir uzņēmusies atbildību par savu jaunāko brāli un savā ziņā arī māti. Tomēr, cenšoties pasargāt Stāru, viņa netīši aizsāk notikumu virkni, kas draud ar traģiskām sekām ne vien pašas ģimenei, bet arī visai pilsētai."

Montānas plašos labību laukus es centos ilustrēt ar Latvijas rapšiem. Skaidrs, ka tas ir tāpat kā burvīgu Holandes sieru aizstāt ar vegāno siera izstrādājumu. Bet galvenais ir nodoms, vai ne?

Par grāmatu pat grūti ir kaut ko vēl pateikt, jo emocijas mutuļo arī šodien. Izlasīju vienā dienā "neatejot no galda, tfu, kases". Lasīju līdz pusnaktij, rijot asaras, un tad vēl apmēram stundu klusi šņukstēju tumsā zem segas. Ārkārtīgi skumjš un sirdi plosošs stāsts. Un tajā pat laikā skaists stāsts par mīlestības un ģimenes saišu neizmērojamo stiprību. Par piederību savām saknēm un savai zemei. Par identitātes meklējumiem. Un par to, kā viena kļūda var neatgriezeniski sabojāt cilvēku dzīves, par savu rīcību seku ķēdes reakciju. Par cilvēkiem - tādiem, kādi tie ir. Dačesa Deja Redlija, tu esi vislieliskākā izstumtā ārpus likuma varone visā literatūras vēsturē ar vislielāko zelta sirdi. Man bija patiess prieks tevi iepazīt.

Lieliska, lieliska grāmata. Izcils romāns, kas man atstās sirdī iespiedumu uz ilgu laiku. Noteikti iesaku.