G.Svilis "Bet kas būs ar mums?"

Reiz kādā tumšā 2023.gada janvāra svētdienā Mesendžerī virtuāli satikās autors ar lasītāju. Autors uzrakstījis savu debijas darbu un beta lasītājs iesācējs izlasījis veselu pusotru manuskriptu. Un piedevām šis debijas darbs ir autobiogrāfija par nepazīstama cilvēka dzīvi. Savukārt zaļais beta lasītājs savā mūžā tika izlasījis vienu vienīgu biogrāfiju. Nu jūs sapratāt - abi ņifiga neko nejēdz. Tā nu es, laipnā sirds, neprazdama pieklājīgi atteikties, ar nopūtu saprintēju puspaku ar papīru un ķēros klāt lasīšanai un labošanai. Izrediģēju divas nodaļas un nolaidu zīmuli. Lapas lidoja pa labi un pa kreisi, krājās apkārt gultā, uz dīvāna un pie virtuves galda. Pēdējās četrdesmit vēl piedevām izmisīgi raudot. Manuskriptu izlasīju divās dienās. Varētu teikt, vienā elpas vilcienā.

Šī mazā puisēna stāsts par savu mammu, tēti, vecomammu un dzimto pilsētu mani aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Vienu brīdi es sadusmojos par sižeta pavērsieniem, līdz pār manu cieto pauri nāca atklāsme, ka tas nav sižeta tvists, bet gan reāla cilvēka pavisam reāla dzīve. Ar visu skaisto un neglīto. Ar kritieniem un piecelšanos. Ar vājībām un neizmērojamu spēku. Ar mīlestību.

Man patika autora ieraksts manā grāmatā “Ar mums viss būs labi!”

Lai mums visiem ir labi!