Džodija Pikulta "Deviņpadsmit minūtes"

❓ Vai atceries cilvēku, kurš tavā skolas laikā tika apcelts? Varbūt tu atceries pats sevi? Un kuru lomu tu ieņēmi - varmākas, upura, malā stāvētaja?

✨ Šie jautājumi mūsos mutuļo, kad atceramies savas skolas gaitas, un rada mūsos uztraukumu, kad iedomājamies par mūsu bērnu skolas gaitu uzsākšanu. Jā, nevar noliegt, ka skolas laiks ir pilns arī ar daudz prieka mirkļiem, bet plašajā krāsu paletē melnie toņu pilieni vienmēr atstāj pamatīgākas pēdas nekā pārējie.

Vēlos tevi iepazīstināt ar grāmatu, kas ir jāizlasa VISIEM - un it īpaši skolēniem, skolotājiem, vecākiem, un apspriest izlasīto kopā.

Deviņpadsmit minūtēs var izlasīt mīļāko pasaku. Deviņpadsmit minūtēs var izvest pastaigā suni. Bet pusaudža Pītera prāt, deviņpadsmit minūtēs var uzrīkot atriebes asins pirti savā skolā un sacelt kājās visu mierpilno Sterlingas mazpilsētu. Kamēr visa pilsēta sēro, tikmēr izmeklētājs Patriks Dišarms sāk šķetināt šī notikuma cēloņus. Šajā mirklī viņš vēl neapzinās, cik dziļā, sāpīgā purvā viņš stieg. Kādēļ Pīters nolēma veikt šo soli? Kāda ir sabiedrības loma traģēdijā? To visu un vēl vairāk - lasi grāmatā!

Ļoti reti es jau izlasītu grāmatu pārlasu, bet šī vienmēr būs izņēmums. Katra lasīšanas reize būs mans apskāviens Pīteram, un naiva cerība, ka notiks brīnums un daudzi notikumi stāstā izvērtīsies pavisam savādāk!

Grāmata sevī ietver aktuālas tēmas - emocionālā un fiziskā vardarbība, pusaudžu personības meklējumi, sabiedrības vienaldzība kritiskos momentos, un tā varētu turpināt. Autore ir psiholoģiski daudzslāņainu grāmatu autore un šī grāmata to tik ļoti pierāda - tik meistarīgi veidoti tēli un stāsts.

Esmu saaugusi ar šo stāstu - lasot abas reizes, es raudu un tur neko nevar padarīt. Stāsts mani ir dziļi skāris, un doma, ka man ir paveicies skolas laikā saņemt mazu devu apsmiekla, jau vien liekas nepareiza, jo tam vienkārši nav jānotiek. Izjūtu milzīgu kaunu, atceroties brīžus,kad biju tikai malā sēdētāja, tad kad vajadzēja iesaistīties visiem. Un, cik bezcerīga sajūta, ka skolotāji visu zin, bet neko nedara. Ir tik sasodīti sāpīgi apzināties, cik pasaulē ir daudz Pīteru,un cik daudzi tādi vēl būs.?

Eva Pormeistere, IG https://www.instagram.com/lapaspusempapedam/