Č.Dikenss "Lielās cerības"

Pēc iegremdēšanās modernās literatūras aplociņos atkal pieķēros Dikensam. Šoreiz "Lielās cerības". Šis romāns ir dikensiskāks par dikensisku. Virtuoza literatūra, asprātīga valoda. Galvenais varonis Febs saņēma mani pie rokas jau pirmajā lapaspusē un tā es arī kopā ar viņu izstaigāju visas dienas un nedienas. Biju tāpat neloģiski un mokoši iemīlējis skaistu, bet aukstu kā Sniega karalieni, jaunavu. Kopā ar viņu glābies no spoku nama. Tāpat visu laiku mocījies ar domām, vai ir tiesības būt laimīgam tad, ja pats neesi savas laimes kalējs, bet tu to saņem no neredzama labvēļa rokām. Un vai vispār laimi var uzdāvināt.
Ko vēl var piebilst par Dikensu? Gaišums. Gaišums ir kā gaisīga mērce, kas pārklāj, citkārt, diezgan smagnējo sižeta pudiņu.
Dikenss ir labs antidepresants. Un rada atkarību.