Dž.K.Roulinga "Nejaušā vakance"

"Pegfordas pilsētiņu satriec Berija Fērbrazera pēkšņā nāve. Mazpilsēta ar bruģētu tirgus laukumu un vecu klosteri šķiet īsta angļu idille, bet aiz tās piemīlīgās fasādes plosās vietēja mēroga karš: bagātie nostājušies pret nabagajiem, pusaudži pret saviem vecākiem, vīri pret sievām, skolotāji pret skolēniem… Pegforda nebūt nav tāda, kā izskatās pirmajā acumirklī. Pilsētas domnieka krēsls pēc Berija palicis tukšs. Kurš svinēs uzvaru kaislību, divkosības un necerētu atklāsmju cauraustajās vēlēšanās?"

Neļaujiet sevi maldināt ar iespaidiem par autori, šī nav nekāda pasaka. Šis ir ļoti smeldzīgs stāsts par dažādu sociālo slāņu sadursmēm un korelāciju salīdzinoši noslēgtā vidē. Tas ir stāsts par to, kas slēpjas aiz aizslēgtām durvīm. Tas ir stāsts par zemiskumu un cildenumu. Šajā grāmatā ir viss - vardarbība ģimenē, narkomānija, jauniešu mobings, laulības pārkāpšana, zemiskas ambīcijas, naudas un varaskāre. Notikumi lēnām vērpjas viens ar otru, līdz traģēdija ir neizbēgama. Un tā notiek...
"Dienas" recenzijā lasīju, ka liekas, ka autore to būtu pati izdzīvojusi, it kā viņa rakstītu ar savām asinīm. Velns, man liekas, ka es pati lasot esmu to visu piedzīvojusi, beigās es raudāju tā, it kā pati būtu Robiju pazinusi un neizglābusi! Es neatceros, kad būtu raudājusi, lasot grāmatu. Bet es no sirds izraudāju visas varoņu sāpes un ilgi nespēju rimties. Tik dziļi šī grāmata mani aizskāra. Šis romāns būs viens no tiem neaizmirstamajiem.

Mans vērtējums 10/10.