Dž.Korija "Neskaties uz mani"

"Satiekot Eliju, jebkurš nospriestu, ka viņa ir laimīga sieviete. Pievilcīga, situēta, mīlošas ģimenes ieskauta... Itin neviens nenojauš, ka aiz spožās fasādes slēpjas sagrauta dvēsele. Elijas laulība ir uz sabrukuma robežas – vīra kārtējā dēka liek sabirst gabalos viņas ideālās sievas tēlam. Tomēr vēl sāpīgāks ir kāds pagātnes notikums, kuru Elija nespēj aizmirst. Notikums, kurš sagrāva viņas dzīvi un pēc kura viņa turpināja eksistēt vien kā pašas ēna.
Kad Elijas mājās notiek nelaimes gadījums, pagātnes atmiņas ietriecas gluži kā duncis krūtīs. Viņa saprot – nekas vēl nav beidzies. Šim rēbusam jātiek atrisinātam, pat ja tas maksās dzīvību..."

Nu šis bija no tiem kumosiem, ko sākumā nezini, vai gribi turpināt košļāt, bet atjēdzies tikai tad, kad šķīvis tukšs. Sākums bija juceklīgs, stāstījums mainīja laikus un personas no dažādiem pirmās personas stāstījumiem. Goda vārds, līdz pusei nesapratu, ko es vispār lasu un kā dažādie stāsti ir saistīti. Bet lasījās ātri un lappuses šķīrās viena pēc otras. Un beigās es aizrāvos, ka beigās gribējās lasīt vēl un vēl. Es nesauktu šo grāmatu par trilleri, jo tas vairāk bija attiecību stāsts, parādot, cik iznīcinoša var būt emocionāla vardarbība un destruktīvas partnerattiecības. Man patika.

Mans vērtējums 9/10.