Eudžens O. Kirovičs "Spoguļu grāmata"

"Kā tu rīkotos, izmeklējot slepkavības lietu? Vai tu uzticies citu cilvēku atmiņai? Vai uzticies savējai?"

Sākot lasīt grāmatu, es jau saviebos no domas, ka šis būs atkal kārtējais prjaņiks. Dialogu maz, stāstījums analītisks un bezkaislīgs. Sāku žāvāties pie 30.lapaspuses, tad sāku domāt, kādēļ man pēdējā laikā tā neveicas ar grāmatu izvēli. Laikam skandināvu krimiķi ir mani izlutinājuši. Apmetu riņķi pa māju, uztaisīju kafiju, paņēmu no plaukta cepumiņu un turpināju lasīt... un lasīt... un lasīt līdz beigām. Un beigās man pat patika. Reāli "uzsita" ziņkāri pavērsiens, ka stāstu izstāstīja līdz pusei, kad tūlīt, tūlīt atklās slepkavu -, bet nē, cieties mīļais lasītāj līdz beigām! Piņķerīgs stāstījums, vairāki varoņi, vairāki skatupunkti. Nu tiešām kā greizo spoguļu istabā, kad vairs nesaproti, kam ticēt. Un, ņemot vērā, ka tas ir autora pirmais romāns - malacis, Jūdžin, paņem cepumiņu!?

Mans vērtējums 8.5/10