H. Fallada "Mazais cilvēk - ko nu?"

Šis 1932.gadā izdotais romāns, autoram pašam par pārsteigumu, atnesa Falladam pasaules slavu. Tas tika pārtulkots daudzās valodās, desmitiem žurnālu to publicēja. Un atrisināja sāpīgās autora materiālās problēmas. Līdz ar to paša Falladas būšana mazā cilvēka ādā izbeidzās.
Bet nebeidzama tā ir romāna varoņiem. "Zēns" un "Jēriņš" , un viņu mazulis, visi kopā cīnās ar naidīgo pasauli Veimāras republikā. Johannes ir no kalpotāju slāņa un strādā par pārdevēju. Bet ekonomiskā krīze ir nepielūdzama. Viņš te zaudē, te atrod darbu, bet aizvien sliktāku. Ģimene lēnu grimst nabadzībā. Beigu beigās Zēns kļūst bezdarbnieks, bez jebkādas cerības dabūt darbu. Un klīst pa Berlīni un domā par to, ka visa šī pasaule pārāk labi var iztikt bez viņa.
It kā skarbi, bet romāns nav pesimistisks. Jo Zēnam ir Jēriņš, un Jēriņam ir Zēns. Un romāna izskaņa ir tik aizkustnoša, ka, man neērti atzīties, acīs sariesās asaras. Nāca prātā slavenā Gabriela un Bušas dziesma - Dont give Up.
Padomju izdevuma pēcvārdā ir teikts, ka autors piedāvā iluzoru atbildi uz virsrakstā uzdoto jautājumu, un nesaskata proletariāta cēlo misiju. Man šāds padomju laiku vērtējums tikai vairo romāna vēstijuma nozīmīgumu.
Vispār ir interesanti par šo jēdzienu - mazais cilvēks. Savulaik Valdis Birkavs to lietoja kādā publiskā runā. Un pretīm saņēma veselu lavīnu kritikas un aizvainojuma. Taču izrādijās, ka vaina nav pašā jēdzienā, bet tajā, kas to lietoja. Jo neilgi pēc tam par mazo cilvēku runāja arī arhibīskaps Pujāts, bet viņam to neviens nepārmeta. Mēs visi savā dzīvē brīžam nokļūstam mazā cilvēka lomā. Un jautājam sev - ko nu?
Bet, atgriežoties pie mazā cilvēka Veimāras republikā, ir jāsaka, kā Fallada stāsta par savā ziņā unikālu gadījumu. Jo lielais vairums tā laika Vācijas mazo cilvēku atrada citu risinājumu. Viņi daļa nobalsoja par komunistiem, bet lielākais vairums - par nacistiem. Tā viņi atdarīja pasaulei savas pārestības.
Ar mazo cilvēku jokot nevar.