K.Lubāniņa "Karma atlikumu neizdod"

"Vientuļš pensionārs rīta agrumā izved pastaigāties suni. Tas viņu vedina uz tiltu pār upīti, un tur vīrs ierauga..."

Es laikam zem tilta dzīvoju, jo biju palaidusi garām šādas grāmatas iznākšanu pusgadu atpakaļ. Ne atsauksmes, ne reklāmas manā lasītājas burbulī nebija uzpeldējušas. Tikai pirms pāris nedēļām pamanīju autori ar grāmatas bildi manā sekotāju lokā. Un tad ieliku šo darbu TBR sarakstā. Līdz vakar roka pastiepās grāmatnīcā - atrāvu to, nogrozīju galvu, padiskutēju ar sevi, vai vērts tērēties maz zināmai debijai, un padevos. Sliktākajā gadījumā notirgošu feisbukā.
Ziniet ko? Nekur es netaisos to tirgot! Stāvēs plauktā pie pārējiem maniem dārgumiem. Kas par jauku, harmonisku, mazu detektīviņu! Vien nieka 180 lapas, tomēr stāsts izveidots tā, ka sniedz gandarījumu un nav mazuma piegaršas. Šis ir klasisks mazpilsētas detektīvs ar romantisma piesitienu. Kur nu piesitienu - pamatīgu belzienu! Visi varoņi tik mīļi un dažādās sižeta līnijas vieno...pareizi, mīlestība. Un, protams, pārējais, kas pie tās piederas - kaislības, greizsirdība un naids. Bet ziniet, mācība ir viena. Karma ir k**e - atlikumu neizdod. Man atliek vien beigās sapņaini nopūsties.
Kas ir interesanti, lasot šo romānu, man ne brīdi nebija sajūta, ka tas ir autores debijas darbs. Stāstījuma valoda plūda tik dabiski un raiti, bez lieliem izskaistinājumiem, žargona vai "krutajiem" vārdiņiem. Viss tik pārdomāts un nopulēts, ka lasītājam nav kur piekasīties un atliek vienīgi baudīt. Paldies, bija garšīgi!