K.Makintoša "Es ļāvu tev iet"

"Traģisks negadījums.
Viss notika pārāk strauji. Viņa nevarēja neko izdarīt.
Vai tomēr varēja?
Sekundes desmitdaļā Dženas Grejas pasaule pārvēršas šaušalīgā murgā. Viņas vienīgā cerība, lai turpinātu dzīvot, ir pamest ierasto vidi un sākt visu no jauna. Džena pārceļas uz nomaļu ciematu Velsas piekrastē, tomēr viņu vēl ilgi turpina vajāt bailes, skumjas un atmiņas par nežēlīgo novembra nakti, pēc kuras viņas dzīve mainījās uz visiem laikiem.
Pamazām, pavisam lēnām, Džena atdzimst dzīvei un spēj raudzīties nākotnē. Tomēr pagātnes notikumi steidz viņu panākt un draud izpostīt visu..."

Oh, psiholoģiskās spriedzes trilleris. Tāds trilleris, ka citādi to nenosauksi. Jau no pirmajām lappusēm rāva mani aiz mātes jūtām, aizsitot elpu. Svēti nosolījos sev ielas tuvumā savus ķiparus no rokas neatlaist. Nekad! Tad viss tas varones pārdzīvojums un bāc - grāmatas vidū man kā ar dēli pa pieri! Sērojošā varone nav mamma, bet gan slepkava! Šausmas. Un ko man tagad darīt? Nosodīt vai līdzi just? Emocionāla un fiziska vardarbība, nemitīga spriedze un BAILES. Es biju uz nerviem līdz pat pēdējai lappusei. Lieliska grāmata!