K.R. Safons "Vēja ēna"

Tas ir romāns par grāmatu, kuru pusaugu puisis atrod grāmatu kapsētā. Un šis atradums sagriež viņa dzīvi. Tīri mistiskā veidā varonis jūt nepieciešamību izzināt atrastās grāmatas autora likteni. Un ar to sākas trillera cienīgi piedzīvojumi.
Viss notiek Barselonā Franko valdīšanas laikā. Fons gotiski šausminošs. Sadauzītas eņģeļu skulptūras tukšos baseinos. Grāmatu noslēpumainā degšana. Tumšas mīklas.Teksts pārpilns mīlestības, kaislības un naida. Ir arī absolūtā ļaunuma tēls- policijas inspektors. Bet ir arī stāsts par to, no kurienes šis ļaunums ir nācis. No pazemojuma, kas jaunībā piedzīvots. Tas izskaidro, bet- vai attaisno? Šis ir mūžīgi neatbildēts ētikas jautājums- vai pret mani izdarīts ļaunums attaisno manu ļaunumu.
Manuprāt, šis ir ļoti spānisks romāns ar providenci un likteni galvenajās lomās.
Un arī atgādinājums par to, ka aiz jebkuras grāmatas, kas guļ mūsu plauktos, ir kāds tagad vai pagātnē esošs dzīvs cilvēks un viņa dzīve. Uz līdzdalību kurā mēs tiekam ielūgti. Es fiziski nekad neesmu bijis Barselonā, bet lasot Vēja ēnu, es sajutos par šīs pilsētas pilsoni. Un tā negribējās to pamest, kad aizšķīrās grāmatas pēdēja lapa.