K.Račko "Netīrā"

Viena no zināmākajām un, manuprāt, skaļākajām bestselleru autorēm Latvijā. Presē, forumos un blogos daudz aprunāta, daudz slavēta un pelta. Esmu pamanījusi, ka Karīnu daudz salīdzina ar E.L. Džeimsu (50 Greja nokrāsas, ja kāds nezināja?). Tas bija viens no iemesliem, kāpēc līdz šim esmu metusi līkumu visām Račko grāmatām.
Lai gan man ir tuvs arī romantiskais žanrs, ne tikai krimiķi, erotisko literatūru es necenšos izvēlēties, jo tā bieži liek man vilties. Greja triloģija bija tik pliekana, garlaicīga un absolūti neiespaidīga, ka pilnīgi nesapratu to milzīgo haipu. Nesen izlasīju Mereditas Vaildas sarkano grāmatu sēriju. Stāsts līdzīgs Grejam, bet vismaz gultas ainas bija kripatiņu interesantākas un dialogi asprātīgāki, citādi tas pats " blondais" pelnrušķīšu sižets, pilns klišejām. Nav mans šķīvītis.
Tāpēc Račko pat nemēģināju lasīt, jo, iespaidojoties no lasītāju atsauksmēm, jau zināju, ka būšu vīlusies.
Un tad man uz galvas nokrita "Netīrā"...

Es izlasīju grāmatu vienā elpas vilcienā. Neatraujoties. Ieniru stāstā tā, it kā blakus stāvētu. Bail atzīties, bet man tiešām ļoti patika. Jā, stāsts nav diez ko oriģināls, bet man personīgi autentiskumu radīja dzīvie vietas apraksti, cilvēku raksturojums, ēdieni (un ēda viņi daudz??), smaržas. Es vienu Emīlijas ķimeņmaizīti varu piešķirt autorei vien par to, ka Saunags tik tiešām ir reāls ciems pie jūras ar 15 reģistrētiem iedzīvotājiem, nevis izdomāta mazpilsēta kaut kur Latvijā. Un arī viesu nams Saunagā ir pat ļoti īsts. Tas viss kopā radīja realitātes sajūtu, ļāva noticēt stāstam, ļāva noticēt varoņiem, viņu sāpēm, viņu emocijām. Jo tā grāmata jau nav no gaisa grābta, tā ir par mums pašiem. Man pat patika arī gultas ainas tieši tāpēc, ka tās neizcēlās ar fantastisku virtuozitāti, sarežģītiem vingrojumiem vai Kamasutras atgremojumiem, tās bija spēlētas vairāk uz jūtām, sasaistot emocionālo saikni ar fizisko. Reāli cilvēki, reālas jūtas.
Stāstījums ir raits, valoda plūst viegli, lasās ātri.

Mans vērtējums 9/10.