K.Račko "Sasietā"

Nu, tad lai iet vēl viena (mazohiste, jā, es zinu).
Račko 4.grāmata. Un te nu ir tas gadījums, ko var saukt par "bad timing". Es šo grāmatu lasīju uzreiz aiz "Ekstāzes". Un uzreiz jau man radās problēmiņa, kas traucēja uztvert to ar vēsu prātu. Abas grāmatas ir ļoti, ļoti līdzīgas. Tomēr Denīze (bāc, es nevaru tos vārdus uztvert mierīgi, tiešām jāmeklē visādi ārzemju fancy vārdi - Denīze, Flēra, Efeja, Ketlīna, Vanesa, Eliass, Matiass utt. Jūs tendenci sapratāt) manā skatījumā bija mazliet patīkamāka. Čut čut traumēta, bet tāpat krāpēja ar vieglu roku, kad pie apvāršņa parādās vecais sirdsāķītis. No okei, es to vēl varētu saprast, mācību no cūciskās rīcības varone saņēma. Bet stāsts, tieši tāpēc, ka atkārtojas, nogarlaikoja mani līdz nāvei. Pie velna, pat seksa ainas mani garlaikoja, viens un tas pats un uz riņķi. No tik erotiski pozicionētas autores es gaidu lielāku fantāziju, vairāk izdomas, vairāk pozu un pikantēriju. Es gribu, lai grāmata mani iedvesmo, uzkurina iztēli, es gribu, lai man ar sarkaniem vaigiem gribētos grāmatu zem spilvena paslēpt. Diemžēl šeit es to nesagaidīju. Pietiek man copy-paste. Varbūt jāsāk man pašai rakstīt???