L.Kovaļova "Šoseja"

"Laura kopā ar vīru Agri dzīvo privātmājā nomaļā lauku apvidū. Laurai ir mīlošs vīrs, gādīgi vecāki un veiksmīga māsa, draudzīgs suns un sapnis par pirmdzimto, taču kādu vakaru viņas dzīve pārvēršas. Agris dodas pastaigā ar suni, bet mājās neatgriežas. Kad sieviete sāk pazudušā vīra meklējumus, viņai nākas saskarties ar apkārtējo nesapratni, vēl vairāk – apgalvojumu, ka nekāda Agra nav, viņa dzīvo viena. Laurai izdodas atrast pierādījumus Agra eksistencei, bet vēl jāsaprot, kas īsti noticis...
Kur beidzas mūsu iztēle un sākas realitāte? Varbūt reizēm esam tik ļoti pārliecināti par savu taisnību, ka esam gatavi uz visu, lai to pierādītu?"

Teikšu atklāti, pēc Svešiniekiem neko daudz negaidīju. Un labi, ka tā, jo atverot šo romānu, es saņēmu pretī visu, ko trilleris var dot. Šis stāsts mani satrieca, tas lika man raudāt, tas pamodināja manas slēptākās bailes un garīgās veselības problēmas. Sākot lasīt, man jau bija aizdomas, ka galvenā varone ir ku-kū, tad, kad Agris tiešām izrādījās īsts personāžs un ne izdomāts, es domāju, ka sižets aizies kā lielākajā daļā trilleru ar milzu sazvērestību. Bet atrisinājumu es nebiju gaidījusi. Man šermuļi skrēja pa kauliem, es Lauras sajūtas sajutu uz savas ādas. Es tik ļoti gribēju kaut nedaudz laimīgas beigas. Bet pie vārdiem "Šogad Laura vīru meklē jau trešo reizi" es salūzu. Pulksten pusvienos naktī zem segas naktslampiņas gaismā ar blakus šņācošo vīru es birdināju klusas asaras. Par visām Laurām, par dzīvi un tās netaisnību, par visiem salauztajiem likteņiem. Šis stāsts ierindosies manā šīgada labāko grāmatu topā pilnīgi noteikti.