L.Kovaļova "Tvitera tiesa"

"Vai cilvēka dzīvi un karjeru var iznīcināt komentāri internetā?

Tu esi aktieris. Vai tad izlikties par kādu citu nav tavs darbs?"

Saka, ka, lai aizmirstu vienu negatīvu pieredzi, vajadzīgas vismaz 10 pozitīvas pieredzes. "Svešinieki" man bija tik nesaprotami, tik ne, ne, ne..., ka baiļojos ķerties pie citām autores grāmatām. Tomēr "Šoseja" izšāva mani no čībām un satrieca līdz grīdas dēļiem. Kolosāla grāmata. Nekad neaizmirsīšu. Uzticējos iekšējai sajūtai, un nenožēloju. "Tvitera tiesa" nebūs klaji traumējoša, spraigiem notikumiem bagāta vai pārdabiska. Tā ir par mums pašiem. Vai tu nekad neesi uzrakstījis internetā komentāru par svešu cilvēku? Un, slēpjoties aiz šķietamās anonimitātes, pateicis vairāk nekā pieklājīgi? Atzīstos, esmu. Man arī grāmatā esošie foruma lietotājvārdi liekas kaut kur pazīstami. Un pats forums nav tālu jāmeklē. Arī pieķeru sevi, ka reizēm pēc Elgas izklausos. Reizēm pelēkajā ikdienā aizmirstību var rast internetā. Šis romāns ir kā fabula - aiz tā slēpjas dziļa jēga. Tas ir spogulis, kas mums parāda nežēlīgo īstenību. Vārdi spēj nogalināt. Tie iznīcina ne sliktāk par Bayraktar. Paldies Lelde @leldekovalova, paldies par tiešumu, par atklātību un par ticību labajam. Lielisks darbs. Domāju, ka to vajadzētu izlasīt ikvienam tvitera, instas vai fb lietotājam. Internets ir liels spēks, bet tā ir arī liela atbildība.