M.Atvuda "Liecinieces"

"Mūsu kopējais laiks tūlīt sāksies, manu lasītāj. Iespējams, tu uzlūkosi šīs manas lapas kā trauslu dārgumu lādi, kas jāatver ārkārtīgi piesardzīgi. Iespējams, tu tās saplēsīsi vai sadedzināsi: ar vārdiem tā notiek bieži.”

Tev rokās ir bīstams ierocis, pielādēts ar triju Gileādas sieviešu noslēpumiem. Viņas riskē ar dzīvību tevis dēļ. Mūsu visu dēļ.

Pirms tu ieej viņu pasaulē, bruņojies ar šīm domām:
zināšanas ir spēks
un
vēsture neatkārtojas, toties rīmējas."

Ja iepriekš es nesapratu, vai "Kalpones stāsts" man patika, vai tomēr nē un beigas mani atstāja gribot ko vairāk, tad šis meistardarbs bija viss. ? X ?! Es sāku lasīt šorīt pie kafijas tases un pabeidzu tikai tad, kad bērnu no skolas bija jāsavāc. Izcili. Es pat aizmirsu par brokastīm. Un man tas nepavisam nav raksturīgi. Šī grāmata bija tas mans gaidītais punkts uz i, tas nobeigums, tas emocionālais noslēgums šis distopiskajam stāstam. Zemfredas stāsts mani izsita no emocionālā līdzsvara, bet viņas meitu gaitas mani atkal nomierināja. Lieliska grāmata. Viena no tām, ko neaizmirsīšu vēl ilgus gadus. Šis nebija našķis, tā bija delikatese!