M.Edvardsons "Gandrīz normāla ģimene"

"Katra slepkavības lieta sākas ar aizdomās turamo. Un ja nu tiesas priekšā jāstājas tavai meitai? Vai tu ticēsi viņai vai apsūdzības pierādījumiem?
Ādams ir pārliecināts, ka ne visi jautājumi ir atbildēti. Ulrika uzskata, ka meitene kaut ko slēpj, bet Stella apzinās, ka nevienam nav pat vismazākās nojausmas, uz ko viņa ir spējīga...
Patiesība satricinās Sandelu ģimeni, liekot arī lasītājam uzdot jautājumu - cik tālu tu ietu, lai pasagātu savu bērnu?!"

Mans kārtējais skandināvu krimiķis, kārtējā mazā pilsētiņa, kārtējais šokējošais noziegums. Un jau no pirmajām lappusēm stāsts slīd uz priekšu kā nazis pa sviestmaizi. Īstenībā tā ir viena parasta, ikdienišķa desmaize, tik pazīstama un tāpēc tik sirdij tuva. Ir ļoti viegli asociēt sevi ar šiem tēliem, tie ir cilvēki, kurus redzam sev apkārt, problēmas, kuras mēs risinām ikdienā. Man grāmata ļoti patika, izlasīju vienā dienā. Stāstījums ierāva azartā, šoreiz arī likās iederīgs stāstījuma sadalījums pa galvenajiem personāžiem - tēvs, meita, māte. Viena ģimene, dažādi skatupunkti. Un atkal atklājas, cik bezgalīga ir vecāku mīlestība, cik viegli ir vecākam kļūdīties savās izvēlēs un kā mūsu lēmumi ietekmē bērnu. Gandrīz normāla ģimene. Gandrīz.

Mans vērtējums 9/10.