M.Zusaks "Grāmatu zagle"

Šī patiešām ir izcila grāmata. Stāstītājs pirmajā personā ir Nāve. Un tas ir saprotams. Jo stāsts ir par hitlerisko Vāciju un karu, kad nāve patiešām bija pasaulē pirmā persona. Arī Minhenes piepilsētas trūcīgo ļaužu ielā, kurā mitinās romāna stāsts.
Grāmatas galvenā varone pusaugu bārene Līžele savā savādā veidā cīnās ar ļaunumu. Viņa zog grāmatas. Kā pati saka savam draugam Rūdijam- zog atpakaļ to, kas nozagts.
Kas ir tas lielais vārdu zaglis, no kura Līžele cenšas atgūt nozagto?
Tas ir fīrers. Kurš vācišiem nozaga viņu Gētes,Šillera, Nīčes spēcinātos vācu valodas vārdus un ar to palīdzību nodibināja savu kundzību. Jo tieši ar vārda spēku viņš nāca pie varas. Tāda ir šī romāna metafiziskā mācība. Ka vārds pats par sevi ir neitrāls - ne labs, ne ļauns. Labā rokās viņš ir dzīves, skaistuma un prieka avots, bet ļaunās rokās - var būt nāvējošs. Un par Vārdu ir jācīnās.
Grāmatas nobeigums ir it kā traģisks. Visi mazās šķērsieliņas varoņi iet bojā bombardēšanā. Jo karš ir akls un sabiedroto bumbas iznīcina ne tikai nacistus. Bet arī sievietes un bērnus, un pat tos, kas uzdrošinās pie sevis slēpt ebrejus.
Izņemot Līželi, kas vienīgā uzlidojuma brīdī ir pagrabā. Bet pagrabā viņa ir tāpēc, ka tur nolīdusi lasīt vienu no nozagtajām grāmatām. Un tas laikam ir simboliski. Grāmatas atdara meitenei par to izglābšanu.
Es domāju - ikkatra grāmata, ko mēs izlasām, mums parādā nepaliek! Arī Grāmatu zagle.