R.Galbraits "Nemierīgās asinis"

"Privātdetektīvs Kormorans Straiks ir ieradies Kornvolā apciemot tuviniekus. Tur viņu uzmeklē kāda sieviete un lūdz, lai detektīvs palīdz atrast viņas māti Margo Bamboro, kura pazudusi mīklainos apstākļos 1974. gadā."

Lasot Robertu Galbraitu, es jutos kā bērnībā ēdot kūku groziņus. Es jau nedarīju kā visi citi normāli cilvēki, es vispirms nolaizīju no augšas olu krēmu, tad izķeksēju to mitro ievārījuma pildījumu un pēdējo apēdu pašu smilšu mīklas groziņu. Pirmās grāmatas bija tas gardais krēms, tad "Baltā nāve" bija ievārījums - arī garda, bet ne tik ļoti. Šī pēdējā grāmata bija groziņš. It kā ēst var, garšīgi, bet kaklā skrāpē. Mazliet par lēnu, krietni par sausu un savas 200 lapas par biezu. Kaut kur pazudis tas Straika un Robinas savstarpējais šarms, tā viņu jūtu saspēle, tā odziņa. Nē, nu nepārprotiet, Galbraits ir viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem (un Dž.K.Roulinga arī) un šī grāmata ir laba, bet es gaidīju delikatesi. Man patika, bet pietrūka m-m-mmm (wow) faktora. Tikai beigas bija tāda garšīga daudzpunkte, kas lika nojaust, ka būs arī nākamās grāmatas.