S.Bjorks "Es ceļoju viena"
"Kad pazūd vairākas sešgadīgas meitenes, kas vēlāk tiek atrastas mirušas, Norvēģiju pāršalc vārdos neizsakāmas šausmas. Katrai meitenei ap kaklu atrasta zīmīte: “Es ceļoju viena”. Vai Norvēģiju apsēdis sērijveida slepkava?
Kamēr iedzīvotājos aug panika, pie skandalozās lietas izmeklēšanas ķeras Holgers Munks ar savu specvienību."
Deviņi mēneši. Es gaidīju 9 mēnešus. Es medīju šo grāmatu tik ilgi. Un beidzot sagaidīju. Tiesa, pa to laiku biju jau aizmirsusi varoņus, nācās pārlasīt savu marta postu, lai atsvaidzinātu atmiņu un atsauktu tās emocijas, kas lika man triekties tik garos meklējumos. Un ziniet - "nenoklikšķēja". Nebija dzirksteles. Siekalas nesaskrēja. Kaut kas pietrūka. Likās nedaudz virspusējs stāsts, man neraisījās emocijas, neiedzīvojos sižetā. It kā bija visi priekšnoteikumi, lai šis romāns man patiktu, jo tas ir riktīgs skandināvs. Šaušalīgas slepkavības, daudz personāžu emociju, spraigs sižets, visu laiku tika uzturēta intriga. Varbūt vaina ir manī. Esmu kapitāli izšāvusi lasīšanas pulveri. Varbūt laiks pensijai?
Vēlies komentēt? Reģistrējies vai pieslēdzies portālam.
Šeit vēl nav komentāru!