S.Bjorks "Pūce vienmēr medī naktī"

"Mežā tiek atrasta noslepkavota meitene, kas izskatās pēc nežēlīgas rituāla slepkavības. Izmeklētāji Mīa Krīgere un Holgers Munks sāk šķetināt šaušalīgo un sarežģīto lietu, vienlaikus cīnoties paši ar saviem dēmoniem."

Mani arī ir pārņēmis nelasīšanas vīruss. Es šo grāmatu lasīju veselu nedēļu! Un tā nav grāmatas vaina. Tieši otrādi, stāsts bija ārkārtīgi aizraujošs. Sarežģīti būvētais noziegums, pavedienu drupatas, kas vienmērīgi šķetinājās visa stāsta garumā un izmeklētāju interesantās personības mani tā vien mudināja lasīt līdz pēdējai lapai. Šī grāmata bija kā saulespuķu sēklu paka, kuru tu stūrītī ar bļodiņu klēpī kaunīgi knakšķini. Apstāties nevar, kamēr paka nav cauri. Tagad man jādodas medīt pirmo grāmatu (ha, "medīt", tikai ne naktīs?). Samuela Bjorka rakstības stils man ļoti atgādināja viņa tautieti Jū Nesbē. Varoņi tikpat morāli traumēti un dzer arī tikpat, ja ne vēl vairāk. Mīas salikums Jagermeister ar Guinness alu man uzdzina patiesus šermuļus. Tad jau labāk Harija Hola JimBeam?

Mans vērtējums 9/10.