S.Ficeks "Astotā nakts"

"Virtuālajā vidē strauju popularitāti gūst anonīmi izveidota spēle, kas darbojas pēc linča tiesas principiem: ikviens ir tiesīgs izvirzīt kandidatūru: draugu, sāncensi, bijušo, ienaidnieku... Izraudzīto divpadsmit stundas jebkurš drīkst nesodīts nogalināt. Spēles organizatori apgalvo, ka darbojas ar valdības atļauju, un tam, kurš uzdrošinātos sadzīt pēdas kandidātam, sola desmit miljonus eiro..."

Klusums. Manā profilā ir klusums jau 10 dienas. Klusums nenozīmē mieru. Lasītnašķis dzīvo troksnī, šausmās un ziņu lentēs. Lasītnašķis dzīvo bēdās, asarās un līdzpārdzīvojumos. Klusums nav tāpēc, ka man ir vienalga, klusums ir tāpēc, ka man nav vienalga mazliet par daudz. Kad bija pagājusi nedēļa tādā kā miglā...nē, ne miglā, pulvera dūmos drīzāk, mana galva draudēja pārplīst no sāpēm un miega traucējumiem, un degunu sāka bāzt ārā mani slēptie dēmoni (panikas mošķi, es par tevi), tad meklēju savu drošības saliņu - grāmatu. Negribējās lasīt neko vieglu, priecīgu vai romantisku. Arī neko tādu, kas radītu līdzpārdzīvojumus, jo tie man tāpat pietika. Kas var būt labāks par piedzīvojumu trilleri? Un tas bija īsti vietā. Parasti es būtu šo viduvējo grāmateli norakusi ar sarkastisku atsauksmi, bet šoreiz šis bija tieši tas plāksteris, kas man vajadzīgs. Un reizē lika aizdomāties par informācijas burbuļiem un ietekmi uz ļaužu mazprātiņiem. Mēs šobrīd redzam, kā informācijas propoganda darbojas. Un cik viegli var nozombēt cilvēkus.
Kopumā grāmata man patika vairāk, nekā sākumā varēja likties. Viegla lasījuma ātrais trillerītis. ?